Annemarija Gulbe “Gribi tici, gribi netici”
Sakrālā arhitektūra piedāvā morālas norādes, sarunu par sāpēm un cerību. Tā ievirza, aicina, iedvesmo un mulsina, izslejas un izplata savu saturu sabiedriskajā ainavā, paverot skatu uz paša vainu un visaugstāko. Tā kārdina ar žēlastību un mūžību, fizisku un psiholoģisku patvērumu, ko sola tikai tiem, kas pelnījuši.
Pievienojoties kolektīvajam rituālam, rodi iespēju noticēt, ka vari kļūt sev vai kam visaptverošam tīkamāks, sākt atšķirt labo no ļaunā, vēlamo no nevēlamā un atlīdzībā par šiem pūliņiem gūt universālas atbildes uz vissvarīgākajiem jautājumiem. Nostāsti par pārdabisko rada bijību kā pret iespējamo sodu, tā pret formu, krāsu un zeltījumu apdarē. Materiāls un vārdi netiek žēloti virzot uz apžēlošanu. Iebiedēšanas tehnika vienlaikus manipulē un savalda.
Kā uzlūkot kolektīvo ticību vai neticību reliģijai šodienā, pēc perioda, kurā tā oficiāli nepastāvēja, bet vienlaikus klusībā vienoja sabiedrību, dodot patvērumu un glābiņu? Kā aplūkot to, kā vizuālie, telpiskie un skaņu (vai klusuma) elementi var izraisīt svētlaimīgu sajūsmu, tieksmi apbrīnot iespaidīgo telpu vai altāri? Vai elpa aizraujas no estētiska pārdzīvojuma vai tādēļ, ka sastapts dievišķais? “Gribi tici, gribi netici” uzmanīgi pārjautā reliģijas un estētikas attiecības, vienlaikus analizējot autores neitrālo (neizlēmīgo — ne jā, ne nē) nostāju pret kādas reliģijas praktizēšanu.
Izstādes instalācija veidota ap video, kas tapis savienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus: 1971.g. it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera foto dokumentācijas, Skrunda TV sižetus, kuros Annemarija redzama dziedot korī un ansamblī atjaunotajā Vārmes baznīcā, kā arī tekstu no grāmatas “Esmu ateists. 25 atbildes uz jautājumu: “Kāpēc Jūs esat ateists” (Avots, Rīga, 1982.g.) Analizējot un iegaumējot arvien vairāk attēlu, atmiņa par sakrālo celtni kļuvusi par emocionālu suvenīru, bet nonākšana tajā atsauc pārdomas par izvēlēm un nostāju.
Teksts: Annemarija Gulbe
Kuratore: Evita Goze
Annemarija Gulbe (1997) strādā ar fotogrāfiju, video un instalāciju. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, apguvusi fotogrāfiju ISSP Skolā un Andreja Granta studijā. Viena no Kim? Open Call konkursa laureātēm (2023), BDO Jauno mākslinieku balvas finālistēm (2023), saņēmusi Grand Prix un rezidenci laikmetīgās mākslas biennālē Jeune creation Européene Parīzē (2019), ieguvusi FK Balvu kā labākā jaunā latviešu fotogrāfe (2018). Nesenās personālizstādes: “Zem iežu velvēm kupolveida struktūrās” (Kuldīgas novada mākslinieku rezidence, Alsunga, 2023), “Izaicinājums pārmantojamībai” galerijā Look! (Rīga, 2023); Love re-search ISSP galerijā (Rīga, 2020) un fotofestivālā Organ Vida (Zagreba, 2019). Viņa kurējusi grupas izstādi “Decentrējot, izkliedējot, vienuviet” Padures muižā (2023). Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un starptautiski.
Atbalstītāji:
Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Absolut, Valmiermuižas alus.